Kas ir pašvaldības mūsdienu Latvijā? Vai tās nav kļuvušas par padomju izpildkomitejām?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir galvenā iestāde valstī, kas rūpējas par vides un dabas aizsardzību, plāno un koordinē reģionālo attīstību, teritoriju attīstību, veic valsts digitālo transformāciju un arī pārrauga pašvaldību darbību. Reģionālā reforma, ārkārtējās situācija, pārmetumi no pašvaldību kontrolētājiem par konkurences neievērošanu  un domstarpības par pašvaldību tiesībām kontrolēt azartspēļu izplatību savā teritorijā saasina jautājumu par pašvaldību patieso lomu valstī. Diskusijā, ko iniciēja TZPI valdes priekšsēdētājs, profesors Ringolds Balodis iesaistās arī TZPI dibinātājs, pašvaldību eksperts  Dr.iur.Artis Stucka un praktiķis Ādažu mērs Māris Sprindžuks, kuriem pareizus jautājumus uzdod ‘’Dienas Bizness’’ žurnālists Māris Ķirsons. 

Pilnā 2022.gada 15.marta ’’Dienas biznesa’’ raksta ‘’Pašvaldības – autonoma vietējā vara vai vien centrālās varas pagarinājums’’ versija skatīt šeit.

Atsevišķi spilgtākie 2022.gada 15.marta  ’’Dienas biznesa’’ diskusijas jautājumi un atbildes:

Artis Stucka «Ir noteiktas 23 autonomās pašvaldību funkcijas,  katrai funkcijai no valsts puses ir savs parraugs, piemēram, attiecībā par uzņēmējdarbību tāda ir Ekonomikas ministrija, Konkurences padome, teritorijas plānošanu savukārt parauga Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija, kura arī pārrauga pašvaldību domes politiskās amatpersonas un var iniciēt attiecīgās pašvaldības domes atlaišanas likumprojektu. Šodien pašvaldības par ik katru cenu no uzņēmējdarbības sfēras cenšas maksimāli norobežoties un tam ir par pamatu pārliecīgā kontrolētāju uzstādījumi.» 

Ringolds Balodis  «Ir neskaitāmi daudz kontrolētāju  – uzraugu, kuri atrod ko un kāpēc nevar, tai pat laikā VARAM ir drīzāk vēl viens papildus kontrolētājs nevis pašvaldību atbalsts. Sanāk kontrole tiek padarīta par valsts pastāvēšanas galveno mērķi, bet pašvaldību iedzīvotāju – patērētāju intereses paliek uz papīra, bet pašvaldībām pilnīgi tiek ’’atsista vēlme’’ veikt uzņēmējdarbību. Būtībā vienkāršajam iedzīvotājam svarīgākais ir konkrētu pakalpojumu pieejamība, nevis tas, kurš to piedāvā  valsts, viņu pašu ievēlēta pašvaldība, vietējs vai ārvalstu privātuzņēmējs. Par valsts mērķi ir kļuvusi kontrole un nevis iedzīvotāju labklājība! » 

Māris Sprindžuks «Pašlaik vairs nav  600 pašvaldību, bet tikai  43 pašvaldības, kuras ir daudz lielākas un spēcīgākas, bet «mamma», kas pieskata tik un  tā ir palikusi un tā var atcelt jebkuru pašvaldības lēmumu — saistošos noteikumus vai pat laist mēru, piemēram, par maksas noteikšanu uz tilta. Šādas kārtības, kur vieni politiķi var atcelt otru nav nevienā citā ES dalībvalsti, kā tikai Latvijā un šāda konstrukcija, kurā vēlētos politiskos konkurentus var vienkārši atcelt ir dīvaina, jo tādas tiesības ir tikai vēlētājiem. Tas nozīmē, ka deklarētā pašvaldību autonomija ir fikcija, jo visu ko dara pašvaldības kontrolē Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija. […] Eiropas politiskajās tradīcijās pašvaldības ir autonomas varas, kuras par saviem lēmumiem atbild politiski — vēlētāju priekšā, taču tās nav pakļautas ministrijām. Administratīvi teritoriālo reformu pavadošā retorika bija veidot lielākas, spēcīgākas pašvaldības, kuras pašas spēj sevi uzturēt, bet realitāte ir tāda, ka nevis pašvaldības īsteno to, ko vēlas (būvē jaunu un remontē esošo infrastruktūru, piesaista uzņēmējus utt.), bet gan vietējā vēlētā vara ir kā tāds sava veida centrālās varas pagarinājums uz vietas. » 

Comments are closed.